[Rudens]

"Vistuvāk patiesībai mēs esam rudenī.
Pavasaris atnāk ar simt vēl nepiepildītām cerībām: pārlido gājputni, mostas meži, lauki un ūdeņi, izkāpj bērns no šūpuļa - vēl visiem priekšā ir vasara, priekšā vesels mūžs.
Vasara ir darba, darba prieka un mīlestības laiks - mūsu biežākās maldīšanās, sevis apliecināšanas un kļūdu laiks.
Un tikai rudenī gads un mūžs kļūst pārskatāmi, jo rudens - tā ir atklātība.
Vairs nevar paslēpties aiz pavasara cerībām un solījumiem, nevar attaisnoties ar vasaras darbu steigu un mīlestības reibumu: tas viss jau pieder pagājībai. Pagājībai pieder darbs un izvairīšanās no pienākuma, pūles paša un citu labā, labi domātais, bet pāri nodarītais - viss paveiktais, uz laiku atliktais, galu galā nepaveiktais.
Jo rudens - tā ir apskaidrība. Skanīgi rīti, dzidrs gaiss, rāma valoda - pavasarī, vasarā vēl reizēm dūmi nāca atpakaļ, rudenī pelēkas sveces kāpj taisni devesīs - no nesaprašanas caur neprātu ir atnācis prāta laiks, un, apklustot putnu dziesmām, izlīdot pēdējai lapai no zaru rokām, veroties salnās nosirmojošos laukos, mēs noprotam - drīz snigs.
- Drīz aizsnigs putnu ligzdas, drīz aizsnigs sasalusī zeme, drīz iesāksies mūsu ziemas laiks."
/E.R./